2011-03-08 15:11:39
Surf Pro team Tenerifē
Hola, chicos!
Īsumā par visu. Nu jau ir pagājusi vesela nedēļa, kopš es kopā ar mūsu komandas biedru Jāni Neimani esmu atgriezies no jaukā Tenerifes ceļojuma. Un kā nu nejusties priecīgam, kad tevi spāņu zemē laipni sagaida latvieši?!
Mūsu draugi Krišjānis un Edgars devās uz Tenerifi jau 2010. gada rudenī. Mēs piebiedrojāmies tikai tagad, februārī, un tur pavadījām 10 brīnišķīgas dienas, no kurām 4 izsērfojāmies līdz spēku izsīkumam. Visas dienas noburāju ar savu jauno RRD WaveCult Quad un izmantoju visas trīs līdzpaņemtās buras, proti, 4.2, 4.7 un 5.3. Vēl 2 dienas bija iespējams nodarboties arī ar frīstailu, bet diemžēl rokās bija tādi caurumi, ka labāk izvēlējos 2 dienu atpūtu, lai pēdējā dienā vēl kārtīgi izsērfotos.
Par burāšanas apstākļiem. Tenerifē ir silti. Visu laiku baudījām sauli un +20 grādus. Burāju ar īso hidru. Auksti bija tikai, kad izkāpu krastā un uzkavējos tur kādu brīdi vējā. Sērfojām visās 3 populārākajās vietās:
Cabezo, Playa Sur un arī pie Harborwall, jeb latviski - pie mola, kas atdala abus līčus. Tā kā esmu Tenerifē jau bijis 2006. gadā, tad zināju, ko sagaidīt no šīs vietas. Playa Sur ir El Medano pilsētiņas "maigais" līcis,
kuru ir iecienījuši frīraideri, slalomisti un pūķotāji, bet pamanījāmies tur arī noķert kādu pie paša krasta plīstošu vilņīti. Pie mola uzsērfojām diezgan neveiksmīgā laikā, jo, neskatoties uz spēcīgo vēju viļņi bija lēzeni un burāšana kaut kā nevedās. Vislabāk jutāmies Cabezo, no kura gan sākumā bija tāds kā neliels respekts izslavēto skarbo apstākļu dēl. Nu, sava daļa patiesības šeit ir. Viļņi plīst uz klintīm, kuras bēgumā rēgojas 30-50 cm dziļumā. Visas iespējas pēc neveiksmīgāka vai vienkārši augstāka "backloop"
sadragāt dēļa priekšgalu. Nepatīkams bija arī viens "noskalošanas" gadījums, kad kādi 3 lielāki viļņi mani atrodoties zem inventāra piespieda pie grunts un nedaudz pavilka krasta virzienā. Rezultāts nekāds briesmīgais jau nebija, noskrāpēta kāja un viena maza jūras eža adatiņa kājā. Viļņi nebija lieli -
0.5 - 1.5m. Uzrodas ātri un tik pat ātri saplīst, kaut arī jauda un stāvums
ir pietiekoši, lai varētu kārtīgi uzlēkt. Bet... viens rīts atšķīrās no visiem. Krišjānis mūs pamodināja jau plkst. 8:00 un mēs steigšus devāmies uz Cabezo. Pirmās 40 min bija vienas no labākajām, kādas jebkad un jebkur esmu pieredzējis. Iepriekšējās dienās pūta diezgan pamatīgi un okeāns bija saviļņojis ļoti labus viļņus. Skats bija neiedomājami labs, jo no viena apvāršņa malas līdz otrai stiepās garš taisns viļņa pavediens. Un aiz viņa vēl viens, un aiz tā vēl... Žēl, ka mūsu operators tobrīd vēl soļoja cauri El Medano pilsētiņai un neko no šīs rīta sesijas neiemūžināja.
Kā šeit burāt. Skaidrs, ka lielus viļņus Cabezo sagaidīt ir diezgan grūti, bet vietējie ir piešāvušies saskatīt tos lielākos no visiem un ieskrienoties slaloma dēļu cienīgā ātrumā uz tiem lēkt. Tātad, gluži līdzīgi, kā Pozo Grankanarjā, kur pabijām pagājušajā gadā. Mazi viļņi + stiprs vējš + liels ātrums = viss notiek!
Rezumē. Ārkārtīgi patīkami bija pasildīties siltajā saulītē, kura mūs nodedzināja brūnus, kā solārijā pārceptus tīņus un izbaudīt 40 grādu lielo starpību aukstākajā ziemas mēnesī. Tā arī jāuzskata par galveno "ekstru". Apstākļi, izņemot vienu rītu mūsu gadījumā nebija no tiem ievērības cienīgākajiem. Ja mēs būtu uzkavējušies Tenerifē vēl kādu nedēļu, tad gan būtu pieredzējuši ļoti labus apstākļus, jo vējš turpināja pūst vēl vairākas dienas. Bet, visu vēju jau neizburāsi un visus viļņus nenoķersi. Dzīvošana Tenerifē nav no dārgākajām, ja katru dienu apmeklējiet nevis restorānus vai kafejnīcas, bet lielveikalus. Jūras veltes - ārkārtīgi labas un lētas. Maize nav tā pati garšīgāka, par rupjmaizi vispār jāaizmirst. Svaigi augļi, dārzeņi, labs vīns un pat puslīdz ciešams alus. Un, jā, latviešu balsis! Kas gan vēl var būt jaukāks, ja vakarā kopā sanāk 10 latvieši? Gandrīz kā mājās!
Tāds lūk bija mūsu īsais ceļojums uz saules loloto mūžīgās vasaras zemi Tenerifi. Tiekamies pēc gada tur pat! Vai varbūt ātrāk?!
Māris Minkevics
LAT 1661
SurfPro TEAM
Lielāko daļu bilžu fotografēja Valdis Kļaviņš.